veģetēt

v. прозябать  (Грам. инф.: н. в.; Окончания: \veģetētю, \veģetētешь)

LKLv59

▪ Skaidrojumi

lv Izcelsme - franču végéter \< latīņu

lv 1. Augt; būt stadijā, kurā noris visi dzīvības procesi. pārn.

lv 2. Vilkt dzīvību, dzīvot nesakarīgi, tukši

Jum99

▪ Sinonīmi

darb.v.

1. augt

2. vilkt dzīvību

3. nīkt; nīkuļot

T09